Vecāku atsauksmes

Vecāku atsauksmes

Preiļu Brīvā skola apvieno ne tikai bērnus, bet arī vecākus. Skola ir kā liela saime. Kopā tiek svinēti svētki, darīti darbi. Bērniem tiek ielikta darba mīlestība. Godā tiek turētas latviskās tradīcijas. Paldies par kolosālo sajūtu, ka bērns ir priecīgs un laimīgs un gaida katru skolas dienu. Bet diemžēl dažkārt vecākiem sanāk dzirdēt:  “tu pārāk ātri atbrauci, es vēl nebraukšu mājās”👍 ko tur vairāk piebilst. /Gita Usāne

Kad uzsākām gaitas Preiļu Brīvajā skolā pirmsskolas mazākajā grupā bija neliels satraukums par to, kā nu būs. Taču jau pirmajās dienās klātesot bērnam radās sajūta, ka esam sen pazīstamā un jaukā, ģimeniskā vietā. Puika aši adaptējās un drīz jau pienāca vakari, kad no skoliņas negribas braukt prom. Mūsu skatījumā šī pirmsskola ir veidota maksimāli tuvu tai videi, kas bērnu ieskauj ģimenē. Daudz laika tiek pavadīts ārā, kur bērns var darboties pēc sirds patikas brīvā vidē, bērnam brīvā formā tiek ieaudzināta arī patstāvība un izvēles iespējas, lai arī režīms un nodarbības, kas ir ļoti aizraujošas, neizpaliek, tomēr dienas ritējums skoliņā ir nesasteigts, lai arī piepildīts. Rezultāts ir acīmredzams-laimīgs un drošs bērns, kurš reti slimo. 🙂 /Marka vecāki Arturs un Olga

Izteikt vārdiem to, ko dod mums un mūsu bērnam skoliņa nav iespējams. Tās ir īpašas izjūtas, ko grūti izteikt vārdiem. Atnākot mājās pēc skolas, dēla izturēšanās apmēram ir šāda: ,,Mammu, tēti tu zināji, ka tas ir tas un to var izdarīt tā, skolotājs mums parādīja, kā to var un kas ir tas”. Tas pozitīvisms, enerģijas deva, kura tiek iedota dēliņam skoliņā atkārtotā saiknē nāk pie mums vecākiem atpakaļ. Iešana gulēt mums bieži ievelkas, jo pa dienu ir tik piedzīvots, ka pierūkst laika, lai to izstāstītu, izdzīvotu vēlreiz kopā ar vecākiem. Bērnam patīk iešana ārā, reizi nedeļā pārgājiens, sporta treniņi un daudz kas cits. Ja kāds uzdotu jautājumu vai mūsu dēls iet labprāt uz skolu, jā, ir piemērs. Gadās kādreiz saslimt, un tajos brīžos bērnam nobirst asara, sakot:,,Es gribu uz skoliņu pie saviem draugiem, skolotājiem!”
Domenika mamma un tētis